“Kādai vecai sieviņai bija divi lieli trauki, kas bija
iekārti nēšu galos, kurus viņa turēja sev uz pleciem, dodoties uz avotu pēc ūdens.
Vienam  traukam bija plaisa, tajā pašā laikā otrais bija nevainojams un
allaž saglabāja visu ūdeni. Garā ceļojuma laikā no strauta
līdz mājām ieplīsušais trauks palika tikai līdz pusei pilns.
Diendienā tas turpinājās divus gadus: sieviete uz mājām
pārnesa tikai pusotru ūdens trauku. Protams, ka veselais trauks
ļoti lepojās ar saviem panākumiem, bet nabaga ieplīsušais trauks
kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka  pildīja
tikai pusi no sava pienākuma.
Kādā jaukā dienā  ieplīsušais trauks uzrunāja neatlaidīgo sievieti:
“Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi
izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām.”
Vecenīte pasmaidīja: “Bet vai tu esi ievērojis, ka tavā takas
pusē aug ziedi, bet otra trauka pusē nē?
Es allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas
tavā ceļa pusē, un katru dienu atgriežoties  tu tos
laisti. Divu gadu laikā es varēju vākt šos ziedus un izpušķot galdu.
Ja tu nebūtu tāds, kāds tu esi, tad nebūtu arī šī
skaistuma mājas izpušķošanai.””

https://spoki.lv/literatura/Ieplisusais-trauks/882432

Cienījamie skolēni un vecāki!
Mūsu rosīgie skolotāji un darbinieki!
Godātie absolventi un jelgavnieki! Un visi mūsu sadarbības partneri!

 Sirds  lai piepildās ar gaišām domām, sapņi lai rod realizāciju ikdienā!
 Lai Jums ir spēks pateikt  paldies tiem cilvēkiem, 
kuri  ietekmējuši  ikdienu un lēmuma pieņemšanu! 
Pasakies, uzraksti  labus vārdus vecākiem, radiem, draugiem, 
jo tas emocionāli uzlādē  gan devēju , gan ņēmēju – labie vārdi sasilda un piepilda! 
Un miers virs zemes tiem cilvēkiem, kam labs prāts.

Gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno gadu

vēl Spīdolas skolas saime

 “Es lūdzu Dievam, lai tas atņem man manu lepnību, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka lepnību neatņem. No tās atsakās.
Es lūdzu Dievam izārstēt uz gultas gulošos cilvēkus, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka dvēsele ir mūžīga un ķermenis tik un tā nomirs.
Es lūdzu Dievam dāvāt man pacietību, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka pacietība ir pārbaudījumos gūts rezultāts. Tā netiek dāvināta, to nopelna.
Es lūdzu Dievam dāvāt man laimi, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka dod man savu svētību, bet tas, vai tā darīs mani laimīgu, ir atkarīgs tikai no manis.
Es lūdzu Dievu pasargāt mani no sāpēm, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka ciešanas attālina cilvēku no materiālām rūpēm un tuvina Viņam.
Es lūdzu Dievam garīgu izaugsmi, bet Dievs man sacīja: “Nē.”
Viņš teica, ka garam pašam ir jāaug, bet Viņš mani tikai ik pa laikam aplauzīs, lai mana rīcība dotu augļus.
Es lūdzu Dievam, lai Viņš palīdz man mīlēt apkārtējos tā, kā Viņš mīl mani. Un Dievs man sacīja: “Beidzot Tu saprati, ko vajag lūgt.”
Es lūdzu spēku , Dievs man sūtīja pārbaudījumus – lai es rūdītos.
Es lūdzu gudrību, Dievs deva man problēmas- lai es spētu rasts risinājumus.
Es lūdzu drošsirdību, Dievs sūtīja man briesmas.
Es lūdzu mīlestību, Dievs sūtīja man kādu, kuram bija nepieciešama mana palīdzība.
Es lūdzu labklājību, Dievs man deva iespēju.
Es nesaņēmu neko no tā, ko lūdzu.
Es saņēmu to, kas man bija vajadzīgs.
Dievs uzklausīja manas lūgšanas.”

https://dieviete.lv/jaunie-raksti/46332-es-ludzu-un-dievs-man-atbildeja-ne/