Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni un vecāki, skolotāji un absolventi, draugi un sadarbības partneri!

Darbs no Ievas Bušas personiskā arhīva.

Es reiz degu. Tik dziļi, plosoši. Karstā liesma – domu pamats – radīja gaismu un karsēja manu ķermeni. Sveķi lāsi pa lāsei slīdēja lejup gar sāniem un beidzot piezemējās uz aukstās granīta zemes. Parafīna augums ar liesmotām domām.

                Mani iededza pavasarī, kad māsu sauli modināju aizvien agrāk. Karstajās vasaras dienās mēs kopā sildījām gaisu un mana dzīve bija zeltainas gaismas piepildīta. Pienākot rudenim, es pavadīju savu māsu sauli miegā. Ar mani sāka cīnīties postošais rudens vējš. Viņš raustīja manu liesmu un smējās, redzēdams, cik nespējīgi cīnos pret viņa auksto elpu. Dienās pret rudens vēju man cīnīties palīdzēja māsa saule, taču naktīs vienaldzīgais mēness noraudzījās uz manu mazo liesmu, kas draudēja nodzist.

                Kādā bargā naktī pamanīju, ka zemi klāj balta ledus kārta, un man kļuva tik auksti, ka nemaz nepamanīju, kā sārtā liesma atdod savus pēdējos gaismas starus. Cīņa bija galā. No gaisa zemē laidās tūkstošiem mazu sniegpārsliņu, kas ar baltu segu klāja zemi. Tā nu viss guļ zem baltā sniega. Rūpes, bailes – sniegs tās padzinis. Klusums. Šķiet it viss sastindzis. Manas joņojošās domas uz brīdi apstājas. Taču sals nesola atstāt manu sasalušo parafīna augumu, un mani plaksti atdodas ciešam miegam.

                Vai klāt jau pavasaris? Siltums apņem mani, un jūtu, kā ledus uz manas aukstās ādas lēni kūst. Plaksti atveras, un tiem priekšā paveras neticams skats. Esmu rokās kādai siltai radībai, kas, mani cieši turēdama, stiprina eglītē. Pavisam drīz sāku just sevī siltumu un saprotu, ka liesma atkal izstaro vieglu gaismas blāzmu. Siltais skatiens kavējas pie lampiņām istabas stūros, deguns gaisā saož virmojam mandarīnu un piparkūku smaržu.

                Klāt atkal ziema. Te aiz vēsās loga rūts man ir labi. Es atblāzmoju siltu, patīkamu gaismu. Kādas rokas pavisam tuvu sildās manas liesmas tuvumā, kādas acis raugās tajā, elpas dvaša liesmai liek patīkami ietrīsēties. Varbūt kādam vajadzēja manu liesmu uz mirkli nodzēst, lai tā spētu spīdēt vēl spožāk. Es degu – silti, patīkami…

(Ieva Buša 10.kom.)

Neizsīkstošu enerģiju un panākumus!
Labas domas un  gandarījumu darbā!
Lai nākamajā gadā ir apņēmība piepildīt mazus un lielus sapņus,
 īstenot savus mērķus un saglabāt ticību, ka gan katrs, gan  visi kopā
spējam radīt brīnumus, kas pārsteidz. 
Ej vienu soli tālāk, nekā tev prasa;
 nesoli, bet dod vairāk nekā no tevis gaida  kolēģis, darbs, mīļie, līdzīgie un arī svešie. 
Tā vairojas devīgums un laime.
Sirds  lai piepildās ar gaišām domām!
Lai  spēks pateikt  ,,paldies” tiem cilvēkiem,  kuri  ietekmējuši  ikdienu un lēmuma pieņemšanu! 
Uzraksti  labus vārdus un pasakies  bērniem, vecākiem, radiem, draugiem, domubiedriem,
 jo atzinība  emocionāli uzlādē gan devēju, gan ņēmēju, jo labie vārdi sasilda un piepilda!  
 Lai  ir, ko mīlēt, un lai ir, kas mīl!

Svētīgus Ziemassvētkus un  piepildītu  2021.gadu vēl  Spīdolas saime.