Pagājušo Otrdien es ar saviem klasesbiedriem un astoto klasi apmeklējām Jelgavas Atbrīvošanas vietas. Šajā ekskursijā mums bija īpašs gids- mūsu skolas iepriekšējais direktors un vēsturnieks Andris Tomašons. Viņš ir ļoti labs gids un vēsturnieks. Bet tagad par ekskursiju.

Mēs kopā apmeklējām 8 atbrīvošanas vietas, kurās es pats biju pirmo reizi savā mūžā. Es neatceros visus šo vietu nosaukumus, bet daži man vēl ir palikuši prātā-Garoza, Meža kapi, Tušķi, Dalbe un Jaunsvirlauka. Man visvairāk patika Tušķi un Meža kapi. Es katru dienu braucu garām Tušķiem pa ceļam uz skolu un es nekad nevarētu iedomāties, ka uz šīm sliedēm, kurām es braucu pāri 1918. gadā Latvieši nonesa no sliedēm lielu bruņu vilcienu. Un visvairāk mani pārsteidza tas, ka viņi to neizdarīja ar spridzekļiem vai mīnām, bet elementāri atskrūvējot sliežu skrūves.

Otrā vieta, kas mani uzrunāja visvairāk bija Meža kapi. Man pārsteidza tas, ka Meža kapos guļ arī Angļu karavīri. Un pats interesantākais fakts ir tas, ka 11. novembris ir piemiņas diena visiem Britu karavīriem, kas miruši abos Pasaules Karos. Protams, tajos kapos ir arī piemineklis Latviešu karavīriem. Un blakus šim piemineklim guļ vēl divi karavīri, kas abi miruši 2. Pasaules Karā. Un par vienu no viņiem mums pastāstīja patiešām skumju stāstu.

Bet tagad par citu tēmu. Mēs arī mācījāmies dziesmu,  kamēr braucām.

Dziesma saucās ‘’Šie kauli, šī miesa.” Tā bija īsta karavīru dziesma.

Es priecājos par to, ka mums notika šī ekskursija, un es ceru ka tādas būs arī citus gadus.

Didzis Ruicēns.

7. k.v.

21.11.2012.