9.kom. klase š.g. 2.oktobrī devās ekskursijā uz uzņēmumu Ogrē “Sierštelle” un Skrīveros – “Skrīveru mājas saldējums”. Ikkatram uzņēmumam ir bijušas neveiksmes, pēc kurām ir cēlušies un pilnveidojušies. Tāpēc šodien jums pastāstīšu par 3 veiksmīgiem priekšnosacījumiem, kas attīsta uzņēmumu gan sākumstadijā, gan uzplaukuma laikā un esot virsotnē.

Kā pirmo vēlos izcelt ekskursijas vadītājas Ligitas vēstījumu “Produkta stāsts”. Ar ko piesaistīt uzmanību, kas liks atnākt pie uzņēmuma  stenda, kādas ir attīstības stadijas? “Sierštelles” stāsts vērpjas paaudžu paaudzēs, sākot no 20.gs. sākumu, kad kādas Ogres kafejnīcas pavāre viesiem uz Jāņiem vēlējās uzsiet pirmos kilogramus  siera; tieši tā pati recepte tiek izmantota vēl šobaltdien, liekot izgaršot nevis rūpniecisko garšu, bet mājas produktu. Manu uzmanību piesaistīja, ka ražošanas cehā ir saglabāts pats pirmais katls un arī vecais separators. Kā produkta stāstu uzskatu arī ražošanas ceļu. Gide izcili paskaidroja, jo katrs siera rituļa tapšanas solis tika komentēts un atklāts ar bildēm: citas bija pilnīgi nopietnu darbu attēlojošas par tīrību un sterilizāciju, taču par citām smiekli nāca no tā, ka talciniekiem un strādniekiem notraipītas sejas,  jāguļ uz grīdas tīrot. Atšķirībā no siera izgatavotājiem, “Skrīveru mājas saldējuma ” vēsture ir ļoti nesena – tikai 13 gadi, kad ģimenes tētis izdomāja: “Viss, mēs ražosim mājas saldējumu! Tas būs tikai  roku darbu, tāpēc produktā būs lauku olas un īsts vietējo govju piens, masā nebūs  krāsvielu un aromatizētāju, un konservantu – tikai ekoloģiski un dabiski Latvijas produkti. Jo nekas negaršo labāk kā ar mīlestību un pašu rokām gatavots izstrādājums.” Izcils veids, kā piesaistīt publiku, bija katram iedotās 2 receptes, kā mājās varu ātri un vienkārši pagatavot saldējumu un sorbetu. Saldējumu degustācijā nekad nebūtu iedomājusies, ka var būt oglītes, kartupeļu, alus, rabarberu saldējums. Ja man liktu izvēlēties starp šokolādes saldējumu un šos Skrīveru neparastos, es ņemtu neparastos, jo, kas nemēģina neko jaunu, tas neuzvar.

Kā otro izcelšu jomu par produkta atrodamību, pieejamību. “Sierštelles” produktu izplatībā pozitīvs ir tas, ka tie ir nopērkami gan “Rimi” ķēdē, gan “Maxima” veikalos, taču ļoti negatīvi vērtēju to, ka produkti īpašos iepakojumos, kā  saldais siera ritulis, 8 un 4 garšu ritulis un siera konfektes ir pieejamas tikai uzņēmuma kafejnīcā-veikalā, kā teica Ligita, viņasprāt, nekad nebūs pieejams plašā patēriņā, lai piesaistītu uzņēmumam. Bet tieši šī īpašā produkcijas ir krāšņāka nekā parastie sieri, jo es dotu priekšroku dažādībai. Kurš tad ir ēdis siera konfektes? Es. Manuprāt, latvieši lielākoties pat nezina par tādu produkciju, bet uzņēmumam ir iespēja nākotnē būt pirmajiem arī šajā jomā. Arī Skrīveru  saldējuma pieejamība ir ļoti zemā līmenī, jo iegādāties var tikai veikaliņā un dažādos mājražotāju vai amatnieku tirdziņos, kā, piemēram, “Street food” festivālos Rīgā un Tallinas ielas kvartālā. Taču ar šiem tirdziņiem un ekskursijām kā ģimenes uzņēmumam viņiem pietiek iztikai un attīstībai, jo strādā tikai 5 cilvēki – ģimene. Un abos uzņēmumos tā ir iespēja nodrošināt kvalitatīvu preci, neiespringstot uz kvantitāti.

Kā trešo  svarīgo elementu izcelšu motivāciju”.  “Sierštellei” ir ļoti mazas telpas strādāšanai, kaut  ir veikta pārbūve un uzcelta piebūve, taču pamest ēku, kur ideja attīstījusies, ražotāji negrasās un nespēj. Apbrīnoju, kā visu šo gadu laikā katru dienu pēc katras siera gatavošanas maiņas norit tīrīšanas darbi, tieši tikpat ilgi, cik gatavošana. Mazgājot jāguļ pat uz grīdas, lai tiktu līdz katram stūrītim, jādezinficē virsmas, un viss no jauna katru dienu, katru nedēļu, katru gadu. It sevišķi pirms Jāņiem, kad jāstrādā 2 maiņās visu nedēļu un galvas jau “lūst nost”. Taču prieks par padarīto un gardajiem svētkiem, ko rada šis viens siera ritulītis, ir neizmērojams. Vēlu sieriniekiem tikai veiksmi un nekad neapstāties. Arī Skrīveros strādājošie katru rītu mostoties ar domu – šodien jauna diena, lai pārdotu saldējumu, radītu jaunu produktu, iepriecinātu pircējus, un pelnīšana ģimenei nav prioritāte, svarīgāk ir ieguldīt attīstībā.  Ģimene dzīvo ar domu, ka tas ir ne tikai pašiem, bet arī citiem, un jādara, jo nu vairs nav izvēles. Taču katrs saldējuma kodiens un smaids pēc pagaršošanas dod dzīvību un enerģiju, un visi rīti ir saulaini. Izturību un asu prātu vēlot, saldējuma burvjiem saku paldies par ekskursiju.

 Savs uzņēmums ir jāattīsta pēc labākās gribas, nav tikai šie trīs nosacījumi, ir vēl daudz citu, bet varbūt tieši šie spēj attīstīt uzņēmumu, nodrošināt produkta kvalitāti, darbinieku ieinteresētību un darbu līdz augstākajam līmenim.

Kate Birzgale 9.kom.